Man mājās stāv lunkans, milzonīgi garš un ļoti ļoti.. ļoti spēcīgs Pitons.
Filed under: Funny stuff
2011/07/18 • 14:59 0
Dick in a pocket prank
Haha, viens tāds mazāk nopietns prenks no festivālā dzirdētajiem storijiem, ko pastāstīja viena čika, ko viņas boifrends darīja videnē (un atcerējos, jo man šodien biksēm caura kabata).
Minētais čalītis bija izdomājos šitādu triku: izgriezt kabatā caurumu, uzdročīt lai stāv kabatā (es šobrīt tikai citēju), paņemt abās rokās skolas grāmatas un parasīt, lai klasesbiedrene palīdz ‘izņemt no kabatas atslēgas’.
XDDD
// man liekas ļoti cool triks, ko uz GF izspēlēt
Filed under: Funny stuff
2011/05/24 • 10:27 4
Latvija – Mazohija youtube
Mans piedāvājums Latvijas nākotnes karogam.
Filed under: Funny stuff, Latvia/Lettland, Latvijas attīstība, Latvijas nākotne
2011/05/19 • 01:10 2
Worst album covers
I actually like this one. :)
vintage-everyday.blogspot.com/2011/05/worst-album-covers-ever-created
Filed under: Funny stuff
2011/04/08 • 13:19 10
Mani reāli izseko frizieris Pērs
Mani reāli izseko Pērs. Nedaudz pārspīlējot – kādus gadus 10. Viņš vislaik tikai izliekas, ka ne jauši tur gadījies. Mana gay ēna. Pirms tam viņš vienkārši ‘bija populārs’.
Okay, fuckit.
Nē, viņam visu laiku jāstaigā man pakaļ un pretī pa manu Barona ielu.
Okay, fuckit, maybe viņš dzīvo rajonā, nodomāju.
Bet nē, es aizbraucu dzīvot uz Amsterdamu: un bļeeeeeģ – kurš man atkal velkās preti un pakaļ pa Neuwendyk?! ’Skandalozi slavienais gejs friezieris PĒRS’, kurš ‘pārdevis visu’ un emigrējis uz Nīderlandi!
Superīgi. Šķiet, ka viņš pats arī sāk apjēgt savu karmisko likteni – nejauši vilkties man pa ceļam, jo nu jau viņš sāk mani arī pazīt. Pirmo reizi ar lielām acīm blisinot uz Amsterdamas gājēju-šopping avēnijas, un lai lietas būtu vēl lieliskākās: mēs apmēram vienlaicīgi atbaucām uz LV atpakaļ.
Fucking great! Un same fucking story all over again. Laikam es svētīts uz mūžu.
Es jau aizvakar uzvilkos braucot ar tramvaju mājās, kad viņš man blakām apsēdās, bet kroni visam viņš uzlika ierodoties pie mana trennera uz workout, kamēr mēs strādājām..
Laikam būs vien jāakceptē liktenis un jāpierod pie viņa strīpainjiem krekliem un rozā lakatiņiem, 45min bārdas griezuma un čirkuļainajiem matiem.
upd: Es tiko sapratu, ka ejot uz vienu sporta klubu, kādreiz man neizbēgami nāksies viņu kādreiz satikt arī dušās. No, my God, noo…..
Filed under: Funny stuff, gejs, paranoja, pērs
2011/02/14 • 11:18 4
Bērnībā man bija lauki Jaunjelgavā
Karoč man bērnībā bija lauki Jaunjelgavā. Tas ir miests pie Daugavas sēlijā un ar jelgavu tam nav nekāda sakara. Cauri pilsētai: Rīga – Daugavpils kreisā krasta šoseja. Pāri ielai bija parks un lielā pilsētas pirts. Tur gāja mežcirtēji un viņiem bija very lārdž dženitals. Tagad man salīdzinoši visas liekās tādas pussy pirtis, jo tur kopš bērnības dabūju massive karstuma terapiju.
Mums kaimiņos bija ‘rindu māja’ – koka vienstāvniece, kurā dzīvoja visādi frīki. Bossi bija BABA ar ĢEDU. Babai bija 130kg un ūsas, bet Ģedam bija 60kg, 2 zobi un mocis ar blakusvāģi. 6rītā viņš lādēja babu blaķenē ar ķiveri galvā un brillēm, suns rēja un viņi gāzeja uz Lietuvas pusi bekas lauzt.
Ģedu vispār nevarēja sasprast, ko viņš saka, viņam bija kaut kāda sava valoda, broļ’. Visi viņam bija broļ’. Vēl viņš nāca un macīja man kā zāģēt. Kad viņam uzdeva jautājumu, viņš nekad neatbildēja. Toties bija suns.
Suni sauca Lācis. Lācis bija zems un drukns un tumšs, tipa takā vilku suns tikai kompakts. Ļoti jēdzīgs ķēdes suns – maziņš, un nikns. Tādu sugu vajadzētu: Jaunjelgavas Lācis. Lācim vienmēr bija blusas. Vēl viņam bija vudu spējas dzirdēt ģeda moci 20min pirms saimnieks ieradās mājās.
Babai ar Ģedu bija 2 meitas, kurām bija 4 bērni kopā. Vecākais bija Saša. Saša bija totāli atsaldēts. Man bija 7, viņam 19 un mēs močījām pa rajonu, ielīdām karjeros garāžās un Saša uzgāza kamazam spaini ar mašīneļļu. Saša bija apdedzinājies ar bendzīnu. Tagad viņš dzīvo vienā no rindu mājas 6x6m vienistabas dzīvokļiem un šauj CS. Sašam bija māsa Maija. Maija bija pirmā, kuru es uztvēru kā female, viņai bija krūtis un Maija bija riža, dirsīga pizdele Pepija style. Tā man no bērnības attīstījās ACS uz rižajām. Jānis un Inese bija geeky. Inese iemācījās spēlēt saksafonu un tagad strādā mentenē un viņai ir trennētais mentu suns. Jānis dzīvo turpat un dara lauku dzīvi.
Dārzā man bija dīķis. Kad es viņu raku visiem bija akdievsšausmas, man tur avenes, bet vēlāk visi ahujeļi, tāpat kā par drediem, graffiti un visu pārējo.
Un vēl rindu mājā dzīvoja Vilmas tante, kas tiešām bija no 18tā gadsimta, kurai visi 7 vīri nomiruši, viņai bija koka kāja un viņa vienmēr raudāja. Un tad tur dzīvoja tāda Dina – drausmīga rakstura sīkā ar histērisku muteri un neapmierinātu vīru. Dina izrādās, tagad studēja LMA keramiku. Es viņu neapstiprināju draugos, jo viņa zajebala jau pirms 20 gadiem. Dinai bija mazais brālis Dāvis, kuram es biju dievs, jo biju lielais un mācīju viņam viskautko darīt. Dāvis bija ņirdzīgs, lol.
Vēl tālāk dzīvoja Jakubovičs, kurš bija spundīgs copmanis un mednieks. Viņam brauca 3 mazdēli manā vecumā. Tad mēs ņemām viņa laivas un močījām TOTĀLI ĀSOM tripos pa Daugavu uz lokālajiem spotiem: bija pilsdrupas, Putnu kalns, Ozolsala, Divajas ieteka, mēs nirām ar masku un pleznām un katru dienu gājām makšķerēt. Tas bija the best.
Mēs to māju šogad pārdevām, jo neviens tur vairs nebrauca.
Tā nu viņš ir: viss plust, viss mainās.
Filed under: Funny stuff, Par dzīvi
2011/02/08 • 20:05 11
Kājāmgājēji velobraucēju skatījumā
Es braucu arī ziemā ar velo. Ar velo ziemā braukt ir okay. Okay ir kad ir sniegs, un okay ir kad sniega nav. Okay ir pat tad, kad ir ledus un sniega šļura, jo tu viņai izbrauc cauri un nemaz neslapini kājas. Vajag tikai labus cimdus un saulesbrilles pret vēju un sniegu.
Bet neokay ir cilvēki. Viņi jau vasarā ir neprognozējami, bet ziemā cilvēki paliek pavisam jobani. Viņi iedalās šādās grupās:
1) Bailīgās malā bēdzējas. Sievietes un jaunas omes ar maisiņiem. Pamana laicīgi un paniski nobēg malā.
2) Tupās duras. Lielas vardes ar maisiem un velkajamiem ratiem, kas kā tankeri nemainot trajektoriju tev pretī močī pa pašu ceļa vidu. Zvani cik gribi, viņas tevi pamana 2m attālumā un tad ir briesmīgi sašutušas.
3) Bērniņu aiz kapuces malā pavilcējas. Ļoti sakarīgi gājēju satiksmes dalībnieki, pārsvarās sievietes, kurām 360 grādu platleņķī kameras ir onlainā. Sīkie kā likums gāzelēdamies tuntuļo. Vasarā viņi skrien. Tās, kuras ir ar ratiem, kaut kā šķiet velobraucējus saprot vairāk, jo arī viņas noteikti izbesījušās stūrē starp tankeriem un vaļiem.
4) Kurlie idioti. Šitā ir smaga sērga, īpaši ja galvā ir kapuce. Tu vari dročīt velo zvaniņu līdz baltkvēlei, bez responses. Par pārsteigumu nemaz tik kurli šie cilvēki nav, kad 0,5m attālumā no auss tu ieauro MALĀ NAHUJ! Es vēl esmu garš + uz velo. Reakcija ir momentāla, viņi salecoties ir apgriezušies apkārt sekundes simtdaļā un sejas izteiksmes ir labākas kā lellei no Kapeņu stāstiņiem.
5) Auni. Veči, kuri noteikti ir precējušies ar tupajām durām. Un kad viņiem nobrauc par tuvu, bravūrīgi vicina dūri un kaut ko vēl tur bļauj.
6) Zombiji. Cilvēki, kas varbūt nedara neko stulbu, bet viņi arī nedara neko sakarīgu. Viņi vispār neko nedara. Viņi stāv pie sarkanā uz miniatūru ielu krustojumiem, kur 1x stundā kāds brauc. Viņi nedomā, viņi ir sistēmā un klausa sarkanajai gaismai, jo ‘tad iet nevar’.
.. un tad ir pārējie cilvēki, kuri kaut kā pamanās mani ieraudzīt, nesabīties, nebēgt, sadalīt ceļu un overall netraucē tāpat kā es viņiem.
Filed under: Funny stuff
