Šādi izskatās māla bļodas eksperiments, kuru sāku pavasarī un visu vasaru turēju akadēmijā uz balkona dabīgā rīta saulē. Vislabāk izauga tieši peldošie augi.
Filed under: Aqua/Nature
2011/05/15 • 22:58 0
Tāds kā rezumē par akvārijiem ar zemi
TĀDS KĀ REZUMĒ PAR AKVĀRIJIEM AR ZEMI.
Ir pagājuši apmēram 10 nedēļas, jeb nedaudz vairāk kā 2 mēneši, kopš pamēģināju strādāt ar zemi akvāriju gruntī.
Sākšu ar terminiem, kurs lietoju:
Grants – akmenīši
Zeme – puķu zeme vai melnzeme
Grunts, substrāts – zeme, kas apklāta ar granti akvārijā
Pāris viedokļi par Dirted Tanks. Termins LowTech faktiski ne vienmēr atbilst izpildījumam, jo dirted tanks var būt arī ar CO2, Metālhalīdu lampām u.c. elektroniku. No 2 akvārijiem ar zemi, patiesi lowtech man ir tikai 18L akva uz Z loga bez lampas, kurš kalpo kā miskaste. Ā, un vēl tā burka ar Ehinodorusiem.
PAR ŪDENS ĶĪMIJU
Manā skatījumā akvārijs ar zemi ir loģisks progresa solis, ja vēlamies sekmīgi audzēt veselīgus augus. Šķiet, ka veselīgas augšanas un līdzsvara stūrakmens tomēr ir ūdens ķīmija, kas nodrošinātu pietiekamu CO2 daudzumu ūdenī, turklāt arī neforsē kādu no elementiem. Vērojot augšanu un veicot ūdens mērījumus jāsaka, ka zeme pati par sevi akvārijā nedara super brīnumus un totāli nelīdzsvaro visu uz pasaules, bet vismaz dod saknēm nepieciešamos resursus veselīga auga uzturēšanai.
Interesants rezultāts sanāca ar 18L lowtech dabīgajā gaismā; kuram kH uzmērījās 13,(no krāna nāk kH9) pie pH 7,8 kH.
Pēc tabulas CO2 tādā ūdenī ir dabiski vairāk un akvārijs visu laiku burbuļo. Salīdzinot ar 90L akvu ar zemi, kurai ir metālhalīda prožektors, kurā neburbuļo nekad. Mazajam akvārijam puķu zemei bija klāt vairāk kaļķis un pH 5.5, savukārt ūdens pH uzmērās tikpat cik no krāna. Atliek secināt, ka zemes pH īpaši ūdeni neizmaina. Lai to varētu tiešām apstiprināt, jāiegādājas precīzs pH mērītājs, jo šobrīd lietoju Seras pH tesu.
PAR GRUNTI
Pirms pamēģināju akvāriju ar zemi, domāju, ka zemes sīkās daļiņas šķīdīs pa gaisu. Nav tik traki. Var viegli sifonēt, augus arī izraut un pārstādīt ir iespējams. Nezinu kā gan ar lieliem Ehinodorusiem, bet Bacopas izrāvās viegli un zemi pavilka līdzi tikai nedaudz.
PAR ZĪVĪM
Par zivīm, kas dzīvo uz grunts – vajadzētu būt okay, ja rakņājas virspusēji, Corydoras varētu būt virziens, kurā skatīties. Problemātiskāk varētu būt ar lielām zivīm, ja tās ir pietiekami lielas, ka uz asāku manevru aizlidina sauju grants. Katrā ziņā dirted tank konceptuāli ir natural planted un vienlaicīgi arī tam seko mazo un mērena izmēra zivju selekcija.
PAR AĻĢĒM
Man nebija ne vairāk ne mazāk kā akvārijā ar pliku granti. Šobrīd Ciano lien virsū 90L tieši tāpat kā tas bija ar 118L grants akvāriju. Mazajā 18L tādas problēmas nebija.. Pie vainas šķiet bija zemais KNO3 līmenis; pēc sāku dozēt nitrātus ciano izzuda. Katrā ziņā nav tā, ka ieberot akvārijā puķu zemi un apberot to ar granti, akvāriju iestartējot tas uzsprāgs neapturamā aļģu lavīnā. Viss normāli.
PAR GAISMAS DAUDZUMU
Diana Walstad itkā promotē akvāriju ar maz gaismu. Man šķiet, ka tas nevajadzīgi ierobežo augu izvēli – neaugs augi, kuriem vajag ne tikai auglīgu substrātu, bet arī vairāk gaismas. Uzskatu, ka akvāriju ar zemi droši var masēt ar spēcīgu gaismu, mēslošanu un CO2. Akvāriju ar zemi viegli ir padarīt par augstas augšanas intensitātes akvāriju, kas tuvinās HiTech Aquascaping. Šajā brīdi mēs zaudējam lowTech pieeju un tapēc angliskais termins dirted tank der precīzāk.
Runājot par lowtech 18L akvāriju, kuru griež dabīgā dienasgaisma: veiksmīgā kombinācijā ar labu zemi, kas pazemināja pH un pacēla kH šobrīd akvārijs aug ka prieks, īpaši spēcīga ir Sagitārija.
PAR AUGŠANAS ĀTRUMU
Pa lielam augi augs ātrāk nekā akvārijā ar pliku granti. Pēc savas pieredzes.
Augšanas ātrumu šķiet būtiskāk ietekmē gaismas daudzumus. Ja gaisma nebūs zema, tad arī augi augs normālā tempā. Ja augs ir hi-tech: prasa daudz gaismas un CO2 – tas varbūt nemirs, bet arī neaugs. Man ir pāris tādi – kas 2 mēnešus stāv uz vietas un pa šo laiku izdzinuši 2 nīkulīgas saknītes.
PAR MĒSLOŠANU
Diana Walstad itkā saka, ka mēslot nav nepieciešams. Tas ir pilnīgi iespējams, bet manos akvārijos nitrāti nokrīt līdz nullei, un tad parādās Ciano aļģe. Tapēc es špricēju klāt KNO3 lai paceltu nitrātus 15-25ppm + Fourish Excel + Fe. Tad augi sāk dominēt aļģi.
PAR ŪDENS MAIŅĀM
Diana Walstad itkā saka, ka ūdeni mainīt vajag mainoties gadalaikiem. Varbūt esmu nepacietīgs, bet ‘pagaidīt varbūt cianobaktērtija pati pāries’ man līdz šim nepalīdzēja un es sāku mēslot. Galu galā, ja viņa parādījās, tas nozīmē, ka zeme gruntī nebija izkoriģējusi ūdeni tik ļoti, lai aļģe neparādītos. Mēslošana prasa, lai ūdens maiņa būtu līdz pat 50% 2x ned. Es mainu reizi vai 2as nedēļā pa 20-25%.
Vispār cirkulē tāds vispāratzīts pieņēmums, ka regulāras ūdens maiņas ir sekmīgas akvārija turēšanas elements. Ja man būtu ūdens, kurā CO2 dabīgais daudzumus būtu 15-30ppm, tad ūdeni varētu mēģināt nemainīt.
SECINĀJUMI
Akvārijs ar auglīgu grunti ir viennozīmīgi priešrocība tiem, kuri orientējas uz augu audzēšanu: t.s. aquatic gardening, prasa delikātāku pieeju un skaidrību akvāriju iekopšanas secībā. Visdrīzāk, ka akvārijs ar zemi nebūs tavs pirmais akvārijs, vai to būs palīdzējis iekopt kāds ar pieredzi. Šāds iekārtojums nosaka zināmus ierobežojumus akvārijā turamās faunas ziņā.
Zeme gruntī neizdarīs brīnumus un neiestādīs augus labākā kompozīcijā tavā vietā.
Telpiskā kompozīcija ir akvārija kopskata mugurkauls.
// Thread forumā: http://forum.akvarijs.com/viewtopic.php?f=36&t=4294
Filed under: Aqua/Nature, akvāriju, iekopšana, lowtech, planed, tank
2011/04/07 • 18:51 0
Akvārija iekārtošana pa soļiem
Okaay: laiks jaunam akvāriju rakstam: labāk vienreiz redzēt nekā 10x izlasīt. Tapēc šoreiz fotoilustrēts raksts, par to kā es iekopu 90L low-tech akvāriju ar puķu zemi auglīgam substrātam.
Kopskats pēc 2 nedēļām.
Akvārija iekārtošanu sākam ar vietas izvēli. Akvāriju nav rekomendējams likt uz loga. Man gan viens maziņš pofiga akvārijs, kas darbojas kā miskaste stāv uz Ziemeļu loga un to no rīta uz pāris stundām apspīd saullēkta gaisma. Ja akvāriju noliek pārāk intensīvā saules gaismā, viņu pārņems aļģes. Tātad izvēlamies vietu akvārijam netiešas saules gaismā, kā mēs redzam to šajā foto.
Otrais etaps: nepieciešamā iegāde.
Atkātošos: Akvārijs, melnzeme vai puķu zeme ar ph 6.5-7.5, akvāriju grants 2-3mm no zooveikala (drošāk), apgaismojums, akvārija galds, amortizācija zem akvārija (5-10mm melns putukartons), apgaismojums 0.5-1.0 W uz litru 6500K spektrā Metāla halīdu vai 865 vai 965 koda dienasgaismas, ārējais ūdens filtrs vai dzenājamais motors, dabīgās dekorācijas (akmeņi/siekstas), augi un visbeidzot dzīvība. Augi un zivis jāpērk vēlāk un atsevišķi.
Puķu zeme, ko izmantoju šajā projektā.
Amortizācijai izmantoju finiera dēli, kas likvidēja galda negludumus + 5mm melna putkartona slāni. Gar malām rūpīgi nogāju ar melnu izolācijas lentu.
Ieklājam zemi 2.5+cm
Pievienoju arī nedaudz māla drumstalas. Mālā ir minerālvielas, kas palīdzēs augiem sasniegt izteiksmīgākas krāsas.
Šim projektam uz 90L izmantoju 70W metāla halīdu lampu. Maksāja ap 32Ls + Ls13 par speciālā spektra spuldzi. Lampa nāk no Elektrotehnikas veikala Brīvības/Tallinas, spuldze no gaismas veikala Plaza uz Brīvības ielas gandrīz pretī LaRoccai. Tur visu ko var pasūtīt.
Demo kompozīcija. Kokus piemēriju jau pērkot akvāriju, bet šeit izdevās vēl feināk salikt. Vēl nav iebērta grants. Pēc grants iebēršanas, šķiet, ka tumšāka būtu bijusi foršāk. Atklāti sakot tonāli labu granti, kas turklāt nešķīst ir diezgan grūti atrast. Latvijas karjeros pieejamie akmeņi un grants parasti ir šķīstoši nogulumieži, kurus samala ledus laikmetā un tie akvārijā nav liekami, jo pamazām atbrīvos karbonātus, tādējādi paradot ūdeni dikti cietu. Tas nav labi ne augiem, ne lielākai daļai saldūdens zivju. Tapēc granti labāk ir iegādāties veikalā, turklāt noder patestēt, vai tā ir stabila, ieberot karoti granti pusglāzē ar etiķi.
Šī grunts, piemēram šķīst, kas nav labi.
Virsskats ar granti. Drīkst izmantot iztēli, lai iedomātos, kur ir paredzētas vietas augiem. Grants biezums 2-3cm.
Ielaidu pirmos 20L ūdens. Granti pirms tam paskaloju, jo nāca diezgan netīra, ar peldošu drazu.
Berģu Depo iegādāti augi. Tas ir vislabākais akvāriju un augu veikals LV. Akvāriju nepieciešams sastādīt riktīgi pilnu. Pērkot augus, zināju savu kompozīciju un liku tos uz galda vizualizējot prātā, cik daudz podiņi man jāiegādājas. Tas ir svarīgi. Bija arī skice. Šeit mēs redzam, kā esmu augus ar visiem podiņiem ielicis vietās, kur tie potenciāli ies. Kopā sanāca uz 60Ls.
Augus stāda izņemot tos no podiņa, attīrot saknes no akmensvates, sadalot stādu vairākas daļās un simply iestumjot to tik dziļi, lai saknes jūt melnzemi.
Augi sastādīti savās vietās. Anubias un Java Fern, kā arī Java Moss un citas sūnas var audzēt arī uz siekstas. Dažiem augiem nav nepieciešams substrāts – viņi pieķeras arī pie koka un akmeņiem, bet tādi ir ļoti daži.
Tiko ielaižot ūdeni, tas būs miglains, bet pēc pāris dienām nostāsies.
Diena 14. Daži augi jau sākuši augt, dažiem vēl nepieciešams laiks lai iejustos jaunājā ūdenī. Svarīgi ir izmantot arī daudz peldošos augus. Tiem ir tencence savairoties un zināmā mērā noēnot apakšā esošos, bet no ekoloģiskā aspekta tie ļoti palīdz attīrīt ūdeni.
Nedaudz par informācijas resursiem. Aprakstītā akvārija iekopšanas metode ir zināma kā Diana Walstad Low-Tech. Diāna ir bio-ihtio-whatever zinātniece, kura pirms gadiem 20 experimentālā kārtā pionierēja šo pieeju, izceļot ‘zudušās zinības’. Līdzīgā tehnikā akvārijus iekopa arī pirms 100 gadiem un arī kaut kādi krievi esot šito urbuši, tikai protams to neviens nemāk izlasīt. Reku esmu atradis PDF, kas nošārētiets uz failiem.lv
Download: Diana Walstad Ecology Of The Planted Aquarium PDF
Vēl mans favorīts Dastins un viņa YouTube channel
http://www.youtube.com/dustinsfishtanks
Filed under: Aqua/Nature
2011/03/12 • 15:05 6
Kā iekopt akvāriju?
Cilvēki man bieži prasa – kā iekopt akvāriju!? Cik tas maksā? Ko tur vajag?
.. un apbērti ar veselu kaudzi sterotipisku mītu. Tapēc jūtu vajadzību uzrakstīt šo rakstu.
Šis raksts ir veltīts akvārijiem ar dzīvajiem augiem un uzsvaru uz dabisku mikrovidi tajā.
Lai iekoptu akvāriju, būs nepieciešams: akvārijs, melnzeme, rupja smilts / smalka grants, pāris akmeņi, sieksta, apgaismojums, augi, ūdens maisītājs/filtrs un taisns galds, kas iztur vismaz 150kg. Akvārija ierīkošana ir baigi foršs iekšējs process, kurā tu investē laiku un enerģiju, ja tev patiešām tas interesē. Kā likums ir akvāriju ierīkot lēni. Lēni – tas nozīmē, ka katrs solis būs pardomāts un pareizs un tas noteikti nenotiek vienas dienas laikā. Sākumā jāļauj ieaugties augiem, tikai tad pamazām varēs sākt laist zivis. Akvārijā kļūdas reizēm nav viegli izlabot, ņemot vērā, ka nevar nomainīt zemi, akvāriju pilnībā nerestartējot (apm 2mēnešus ilgs process), kā arī akvāriju nevajadzētu mēģināt īpaši kustināt.
Pāris stereotipi, kurus vajadzētu noskaidrot: lielu akvāriju kopt būs vieglāk nekā mazu. Vidēja lieluma akvārijs nesanāk īpaši letāk kā mazais. Visi pričendāļi būs jāpērk šā vai tā un cenu atšķirība tad vairs ir pāris lati. Akvārijs neprasa, lai viņu visu laiku baksta, maina ūdeni. Ja akvārijs ir sagatavots pareizi, ar pareizajiem augiem un saņem pietiekami daudz gaismas un zivis ir maz (tipiski ir akvāriju pārkrāmēt ar zivīm), tad zaļā masa varēs pārstrādāt to radīto organiku. Šādā scenārijā ūdeni mēs varēsim atļauties mainīt reti.
Akvārijs – stikla kaste
Iesācējiem rekomendēju 90L: 70x35x40 (platum-augstums-dziļums). Nav baigi liels, tomēr ar pietiekamu kapicitāti stabilitātei un vēl viņam ir forša auguma/platuma proporcija. Maksā ap Ls25.
Poļu akva ar ielīmēto melno malu
NEREKOMENDĒJU: poļu akvārijus, kuriem ir tāda melnas papildus malas iekšpusē augšā. Nerekomendēju pirkt arī viņu vākus, jo tie ir samērā dārgi, parasti bik dārgāki nekā pati akvārija stikla kaste un izpildījums nav ērts. Pērkot akvāriju jāskatās arī tā dziļums. Jo dziļāka akva, virzienā uz aizmuguri, jo tajā vairāk ūdens būs, jo dziļāku efektu akvārijā būs iespējams radīt, jo stabilāka ir ekosistēma.
REKOMENDĒJU: akvāriju ar dziļumu virzienā uz aizmuguri ne mazāku kā 35cm. Tad labāk lemt par kubu: 40x40x40cm. Ja gribās kaut ko mazāku, manā skatījumā: zivis tajā likt būs sadisms dzīvībai un mozahisms sev.
KO MĒS REDZAM ŠAJĀ BILDĒ: Maza izmēra akvārijs (pieņemu, ka 50x35x35=60L), kas līmēts ar caurspīgo silikonu, bez papildus drazas salīmētas augšā (tas ir labi, unless mēs gribam turēt dumas zivis, kas lien vai lec ārā). Vēl šim akvārijam apakšā ir palikta kaut kāda amortizācija, kas jāievēro pilnīgi vienmēr. Es rekomendēju 5mm melno putukartonu. Baltijas papīrā tā maksā 3Ls par 70x50cm. Amortizāciju vajag, jo gadās, ka galds nav gluds un tad visi 100kg spiedīs vienā punktā un loģiski, ka tad stikls plīst.
Apgaismojums: labs – šitādā uzliekamā lampa maksā ap Ls30, bet ir ērta. Lampu pērkot jāskatās, lai tur var ielikt 2 lampas. Vēlams pavisam šaurās T5 dienasgaismas – tās dullāk spīd. Vispār forši ir ņemt akvāriju bez vāka: tad viņu var no augšas skatīties un lielāks izskatās. Skats no augšas bieži vien ir interesantāks par pretskatu – un arī ļoti dabisks. Akvāriji bez vāka izgaro ātrāk.
Par gaismas spektriem: Cilvēki dzīvokļiem parasti izvēlās silto gaismu: 2700K. Vienmēr ir pieejamas arī Cool White lampas ar 4000K. Augiem vajag vēl zilāku gaismu, kas nozīmē, ka to veikalā apgaismojumu visdrīzāk būs jārezervē un to atvedīs pēc pāris dienām. Augiem vislabākais skaitās 6500K spektrs. Dienasgaismas lampas ar šo spektru sauksies 865 vai 965.
Lai augi augtu, viņiem vajag speciālas lampas. Parastā kvēlspuldze nav labs risinājums, tai ir maz vērtīgo staru, daudz ēd elektrības un stipri sakarst. Jau labākas ir CFL – Compact Florescent Light: jaunās ekonomiskās spuldzes, kas skrūvējas standarta vidējā izmēra E27 cokolā.
Akvāriju vāki parasti nāk sakomplektēti ar T8 vai T5 dienasgaismas lampām. T8 ir parastās dienasgaismas lampas, T5 – tievās. Vēl ir T5HO (High Output), kas ir vēl jaudīgākas un tiek lietotas akvārijos ar CO2, kur aktīvi aug augi. Pēc pieredzes: 2xT8 uz 100L Rīgas ūdens būs vidēji zems gaismas daudzums, 2xT5 būs vidēji stiprs gaismas dauzums. 2xT5HO bija par daudz un pastiprināti auga aļģes. Zooveikalos ir speciāli akvārijiem ražotus dienasgaismas lampas. Šīs var pirkt, bet jāpastudē, kas tas ir par modeli, jo var iepirkies koraļļu lampās, kuras jums neder.
Osram dulux
Tad vēl viena florescento spuldžu tehnoloģija ir Dulux lampas: liela jauda kompaktā izmērā, palaišanas tehnoloģija ir tāda pati kā dienasgaismas lampām. Neesmu gan nekad redzējis šīs lampas jau iebūvētas, bet meistari taisot akvāriju vākus tās reizēm lieto.
Augu audzēšanai bieži vien lieto metālu halīdu (MH) lampas. Šīm lampām ir raksturīgs, ka viņas ļoti stipri karst un tām nepieciešams speciāls palaišanas aparāts, toties tās dulli spīd un augiem patīk. Atkal – meklējam 6500K spektru. Metālu halīdu lampas, kas paredzētas novietošanai uz akvārija parasti nak pa relatīvi lielām naudām – ap $300 par vienu. Es aizgāju uz Elektronamu Brīvības ielā un iegādāju 70W HM prožektoru ar iebūvētu palaidēju pa Ls30 un pasūtiju pareizo lampu pa vēl latiem 14. Sanāca 5x lētāk, nekā pirkt internetā gatavu specializēto.
Grunts – Fočenē augšā grunts ir iebērta iepriekšsagatavotā. Vispār dikti rekomendēju, ja negribās ķēpāties vai esi meitene. Tāds 5kg maisiņš parasti maksā virs 10Ls un uz 40x40x40, kas, cik vienojāmies, ir mazākais kādu gribam lietot, ja gribam zivis, tādus vajadzēs pirkt vienu, iespējams divus. Vēlos precizēt, ka šī grunts ir sagatavota speciāli augu audzēšanai. Plikos akmeņus sauksim par granti.
Puķu zeme akvārijā
Ja gribās pēc iespējas cheap, tad jānopērk dārzkopības veikalā puķu zeme ar pH: 6,5-7,0. Zooveikalā jāiegādā smalka akvāriju grants. Akvārijā ieber minimums 2,5cm auglīgās melnzemes un to nosedz ar tikpat biezu kārtu smalkās akvāriju grants. Smalka – tā ir ar frakciju 2-3mm. Dārkopības veikalos nopērkamo puķu zemi iespējams pārsit auglīga melnzeme: tāda ko ber pavasaros uz ielas, lai zāle pilsētas ceļmalās aug. Puķu zemes bieži vien ir kūdras, smilšu un dolomīta kaļķu maisījums, kas īsti nav melnzeme. Šajā gadījumā notiek pH cīņa starp skābo kūdru un sārmainajiem dolomīta miltiem, kuri viens otru neitralizē. Tas iespējams ir tiesa augsē, bet mēs nezinam kā šī reakcija atrisināsies ilgtermiņā zemūdens apstākļos.
Jebkurā veikalā, ja tu pateiksi, ja liksi akvārijā zemi, visiem mati būs stāvus gaisā, jo viņi bieži vien neko nerubī. Ir tāda zinātniece akvāriste Diana Walstad, kas par šo tēmu uzrakstījusi zinātniski pētniecisku grāmatu. Viņai viss aug: lēni, bet kupli, turklāt pie zema apgaismojuma, tieši tapēc, ka augiem ir zeme, no kuras ņemt nepieciešamo augšanai.
Melnzemi nepieciešams apsegt ar granti 25mm biezumā. Grants frakcija (smalkums): 2-3mm. Rupji akmeņi nav labi, tāpat arī smalka smilts neder, jo tā neelpo, gruntī necirkulē O2 un tas ir scenārijs toxisku gāzu rūgšanai akvārijā, kas var nokillot ne tikai visu dzīvo akvā, bet arī izrubīt cilvēku. Teorētiski =].
Filtrs: šite ir ārējais filtrs. Viņi visi +/- dara vienu un to pašu: cirkulē sev cauri ūdeni filtrējot gan Mehāniski (ar filtra švammēm), gan Bioloģiski (tur baktērijas dzīvo, kas ēd kakas). Ārējos filtros dzīvo baktērijas, kas ir svarīgi ja turēsim zivis. Maksā sākot no Ls50. Lēti ir iekšējie filtri, kuriem ir mazs tilpums un tie vairāk domāti straumes uzturēšanai akvārijos, kuros dominē augi un zivis ir maz. Labās baktērijas tikpat daudz dzīvo akvārija grunts tumšajā daļā.
Gaisa pumpi, kas laiž burbuļus pirk nevajag. Tam ir vairāki iemesli. Gaisu ūdenī laiž, nevis lai zivīm būtu ko elpot, bet lai tiktu kustināta ūdens virsma, kas nepieciešams gāzu apmaiņai. Turklāt pārlieku šļakstinot ūdeni, no ūdens izsit ārā vērtīgo CO2. Tas takā minerālūdens ātrāk atšālējās, ja viņu krata. Tapēc filtra straumi jānoregulē, lai tā vienmērīgi cirkulē ūdeni visā akvārijā un viegli kustina ūdens virsmu. Zivis neslāps un augi augs.
Augi: tu vēlies akvāriju, kurā dominē augi un zivis ir maz. Augi uztaisa magic ar saknēm, filtrējot caur sevi ūdeni un citus ķīmiskos elementus no tiem piedāvātās augsnes. Augi ir dažādi, un labāk apzināties kādus augus vēlies akvārijā. Daži augi ir izturīgi un augs pat plikā grantī, bet visi augi augs nesalīdzināmi labāk, ja akvārijā būs arī melnzeme.
Vēl augiem vajag gaismu 8-14h dienā. 12h ir tāds drošs standarts. Akvārijam vajag nopirkt taimeri, viņš maksā līdz 5Ls: lai ir noteikts diennaksts cikls. Vislabāk, ka tas sakrīt ar dienas gaišo daļu. Tumsa ir tikpat svarīga. Ja augus stāda melnzemē, tad gaisma, iespējams, pietiks ar 2 tradicionālajām dienasgaismas lampām, bet bieži nepieciešams vairāk jaudas, lai apmietinātu augu vajadzības pēc gaismas enerģijas.
Daži augi izaug baigi lieli un tos labāk stādīt lielos akvārijos. Tapēc aquascaping speciālisti izvēlas augus ar mazām lapiņām, jo tas rada mēroga sajūtu. Augu meklēšanai un informācijai man patīk šitais saits: http://www.aquaticplantcentral.com/forumapc/plantfinder/
Zivis: Lai gan zivis bieži vien ir iemesls, kapēc akvārijs ir iegādāts, tām tiek pēdējā pozīcija. Protams, ka ir cilvēki, kas ierubī zilus stikla akmeņus, plastmasas augus, burbuļojošu, nogrimušu plastmasas kuģi un zelta zivtiņu, ik pēc 4 dienām dabon mainīt ūdeni, tad aizmirst un zivs nosprāgst.
Fauna ir barības ķēdes augstākie organismi. Tas nozīmē, lai mēs varētu uzturēt zivis labos apstākļos, mums vispirms jānodrošina, ka pamatlīmeņos viss ir kārtībā. Sākšu ar vienkāršākajām dzīvības formām: baktērijām. Tās dzīvo gruntī un akvārijā iziet dažādās stadijas apm mēneša laikā. To cauc par nitrogen cycle: process kā baktērijas sadala potenciālo toxiskās aktkritumvielas. Ja augiem ir laba zeme un tiem ir visi apstākļi labai augšanai, atkritumvielas pārstrādāsies un ūdens toxisks nekļūs. Pie nosacījuma, ka zivis ir maz. Ja zivis ir daudz, ūdens būs jāmaina 10-20% reizi nedēļā/divās.
Apisogramma cihlīda
Aiziet uz veikalu un izvēlēties zivtiņas uz bobi ir galīgi negudri. Daļa no veikalā nopērkamajām zivīm izaug nejēdzīgi lielas, izrādās plēsīgas, rok zemi vai ēd augus. Sīkas, spožas zivītes vislabāk iederās kā kustīgs krāsu papildinājums mūsu zemūdens dārziņā. Google: Tetras, Dwarf Guaramis, Apistogrammas, Danios. Mazās zivtiņas parasti dzīvo baros, tas nozīmē, ka būs jāpērk vismaz 6 no vienas šķirnes. Es izvēlos Neon tetras, kopā ar Apistogramma pundurcihlīdu pāri – ļoti foršas un intelektuālas zivis + pāris Otocinclus ir pareizā ‘piesūceknīšu zivs’, kas arī neizaug liela.
Ar zelta zivtiņām ir tā, ka tā ir moficēta karpa, kas dzīvo 20 gadus, izaug faking liela, riktīgi daudz ēd, var grauzt augus un riktīgi daudz ražo sūdus. Vienai zelta zivtiņai vajadzētu kā minimums 50L akvāriju. Klasiskā ‘bumba’ ir ap 8L… Tā vietā labāk ielaist bariņu Neonus.
Dažas zivis ir ārkārtīgi aktīvas (Barbes), kamēr citas pavisam mierīgas. Saliekot atšķirīgu temperamentu zivis kopā, var rasties konflikti, konkurence, kā rezultātā zivis var viena otru nomočīt un tas nav cool. Labāk ņemt radniecīgas vai vienas sugas bara zivītes, tad būs miers mājā.
Bezmugurkaulnieki ir arī dikti svarīgi starpnieki augiem un zivīm. Gliemeži parasti ievazājas nopērkot augus. Lai arī tie var savairoties un nokaitināt, tomēr ir derīgi dzīvnieki. Īpaši tādi maziņi spirāļveida – saucās Melānijas. Tie rokas zemē: tie darbojas kā sliekas, kas uzrušina grunti un tas ir labi.
Gliemeži un sīkie vēžveidīgie šrimpi ēd ‘neko’ – kaut kādas neredzamas aļģes, nomirušus augus un zivju kakas. Šrimpus var turēt piestādītā 5L burkā un viņi dzīvos un, iespējams, pat vairosies. Šrimpiem vajadzētu nākt kā nākamajiem akvārija iemītniekiem vēl pirms zivīm. Šrimpi ir dažādi, bet akvārijā paši vairojas tika Red Cherry shrimp – ļoti laba alternatīva zivīm, ja akvārijs ir maziņš: viņi ir amizanti, aktīvi ņemās, lēti (ja pērk no rokas) un nav prasīgi. Garāks raksts par šrimpiem no manis šeit.
Akvārija kopšana.
Nē, sāksim no paša sākuma secībā: Atrast vietu, dabūt galdu, nopirkt akvāriju, neitrālu fonu, melnzemi, akvāriju granti, apgaismojumu, filtru, ūdens maiņas šļauku (sifonu), taimeri, dekorācijas – akmeņus un saknes pēc ieskatiem, putukartona amortizāciju. Mājas to visu saliekam un priecājamies, cik labi izskatās. Saknes vajag piemērīt jau veikalā, lai nav lažas.
Okay, akvārijs vietā, zeme ielikta, kompozīcija izdomāta. Zemi varam saslapināt, bet ūdeni līdz augšai iekšā nelejam. Augus stadīt ir nesalīdzināmi vieglāk kad ūdens knapi pārsedz zemi. Esam gatavi nākošajam etapam – augiem. Protams esam izlēmuši, kādus augus gribam audzēt, internetā pārliecinājušies, ka tie derēs, un braucam uz Berģu DEPO, kas ir vislielākais akvāriju veikals LV, pirms tam telefoniski pārliecinoties, ka ir bijis pievedums. Augus labāk stādīt uzreiz daudz. Būs jārēķinās ar pārdesmit latiem. Kad stādīju 90L akvu, man sanāca uz 50Ls augi. Augi tāpat kā zivis – labāk izskatās daudz vienādi kopā. Tapēc izvēloties augus, labāk ņemt pa 2-3 groziņiem no katra veida.
Atnesam mājas augus, sadalam buntītes pa mazākam vienībām un stādam iekšā. Reku photos, kā es to visu sastādīju. Par aquascape kompozīciju būs atsevišķā rakstā. Lēni piepildam akvāriju ar ūdeni, lai neuzjauktu augšā melnzemi, vēlams ar sifonu, ieslēdzam gaismu ar taimeri un varam iedzert tēju atsēžoties akvārija skatīšanai paredzētājā šūpuļkrēslā.
Akvārijs tāpat kā dredi sākumā izskatās pēc avārijas, bet pāris dienu laikā ūdens nostāsies, augi pārcietīs šoku, iespējams nometīs lapas un pēc mēneša mēs jau redzēsim reālu progresu. Gliemežus var piemest klāt jau pēc pāris dienām, bet kā jau teicu, viņi paši uzrodās. Pēc 2 nedēļām var ielaist šrimpus. Galīgi plikā udenī viņiem nebūs vēl ko ēst. Vēl pēc 2 nedēļām varam pamazām sākt ieviest zivis. Dzīvība jāpievieno pamazām, jo katra vienība pievieno oranisko bio-load, un nitrogen cycle nepieciešams laiks, lai gruntī un filtrā savairotos nepieciešamais daudzums pārstrādes baktēriju.
Stiklus rekomendē tīrīt reizi 3 dienās, tad tie visu laiku būs tīri. Es bāžu roku ūdenī un lietoju telekarti. Var nopirkt tādu magnētisko tīrāmo, kuru var kustināt caur stiklu. Note: ja bāžat rokas akvārijā, noskalojiet kārtīgi karstā ūdenī. Uz rokām mēdz gadīties visādi krēmi un losioni, kas galīgi nav veselīgi.
Kamēr akvārijs ieaugās, ūdeni varētu 10-20% pamainīt reizi nedēļā/divās. Ja lietojām melnzemi un ir daudz daudz augu, akvārijs ir pie 100L un ir nedaudz zivis, ūdeni var mainīt, kopā ar gadalaiku maiņu. Super ne? Filtru tīrīt arī nav vajadzības biežāk kā reizi 3 mēnešos, ja nav daudz zivis. Filtru jāskalo akvārija ūdenī, lai nenomirst labās baktērijas. Ūdens līmeni rekomendēju turēt akvārijā maximāli augstu. Ūdens nostādināšanai es lietoju 20L spaini, bet šķiet, ka 20L Venden ūdens bačoki ir ērtāki: no viņiem arī būs vieglāk ieliet ūdeni akvā.
Lai nu kā – labāk akvāriju iekārtot ar kādu pieredzējušu cilvēku kopā. Tas palīdzēs nepieļaut kļūdas. Ja tavs akvārijs jau palaists un nav izdevies kā iecerēts, arī šo situāciju vienmēr iespējams uzlabot. Ja arī lietota plika grants, iespējams iestādīt pāris izcili izturīgus augus. Daži augi un zemūdens sūnas augs arī piestiprināti siekstai.
Ja ir kādi jautājumi, rakstiet komentāros. Metodes un līdz ar to viedokļi mēdz atšķirties. Man interesē, patīk, konsultēju, varam kopīgi akvāriju arī iekārtot, pārbūvēt apgaismojumu, izdarīt ūdens testēšanu.
Like this:
Filed under: Aqua/Nature, akvāriji, akvāriju, anubias, aquascaping, audzēšana, augu, dizains, iekopšama, neon, tetras, turēt, zivis
2011/03/10 • 00:57 2
90L low tech aquascape planting
This slideshow requires JavaScript.
Filed under: Aqua/Nature, aquarium, aquascape, Diana, low-tech, lowtech, nartural, planted tank, Walstad
2011/02/25 • 20:52 0
Aquascaping: akvāriju ainavu dizains
Filed under: Aqua/Nature, Design, akvāriji, akvāriju, aquascaping, dizians
2011/02/24 • 20:10 0
250L akvārijs
250L low-tech planted tank setup with stand skech with metal halide lights.
Nagi niez jaunam lielam low-tech akvārijam Diana Walstad style. 100x50x50 dod 250L teorētisko litrāžu. Apgaismojums būs piekaramais, visdrīzāk metālu halīdu.
Tāds ruff estimate izmaksām ar visu iekārtošanu un augiem: Ls400
Pietiekami daudz tomēr. Bet ja šitādu piešķiļ, tad vajadzētu griezties 10 gadus bez problēmām, ūdeni pamainot pāris reizes gadā.
Filed under: Aqua/Nature, Design, aquarium, aquarium stand, blueprint, low-tech, lowtech, no-tech, notech, planted, setup, stand, tank
2011/02/17 • 03:37 1
Schtals akvārijs
2011/01/12 • 22:30 0
Dizaina akvārijs slēgtā traukā
Šitāds te sālsūdens brīnums. Nav jātīrā, jābaro. Dabas līdzsvara estētika grafiskā minimālismā. Projekts saistīts ar NASA slēgtu ekosistēmu kalkulāciju kosmosa programmai. Viss, kas nepieciešams, ir pietiekama gaisma.
http://www.puremodern.com/College-Dorm/Ecosphere
Filed under: Aqua/Nature, Design, akvārijs, šrimpi
